Relejs ir automātiska vadības ierīce, kuras izeja strauji mainās, kad ieeja (elektriskā, magnētiskā, akustiskā, optiskā vai termiskā) sasniedz noteiktu vērtību.
Kad elektromagnētiskā releja spolei tiek pielikts noteikts spriegums vai strāva, spoles radītā magnētiskā plūsma iet caur magnētisko ķēdi, kas sastāv no dzelzs serdes, jūga, armatūras un darba gaisa spraugas. Magnētiskā lauka ietekmē armatūra tiek piesaistīta dzelzs serdes pola virsmai, tādējādi piespiežot normāli aizvērtos kontaktus atvērties un parasti atvērtos kontaktus aizvērt. Kad spriegums vai strāva spolē ir mazāka par noteiktu vērtību, mehāniskās reakcijas spēks ir lielāks par elektromagnētisko pievilkšanas spēku, armatūra atgriežas sākotnējā stāvoklī, parasti atvērtie kontakti atveras un parasti aizvērtie kontakti aizveras.
Tāpēc automobiļu releju var uzskatīt par mezglu, kas sastāv no vadības ķēdes, kas darbojas ar spoli, un galvenās ķēdes, kas darbojas ar kontaktiem. Releja vadības ķēdē ir tikai neliela darba strāva. Tas ir tāpēc, ka darbības slēdža kontakta jauda ir maza, un to nevar izmantot, lai tieši kontrolētu slodzi ar lielu elektrisko pieprasījumu; tā ieslēgšanas/izslēgšanas stāvokli var kontrolēt tikai caur releja kontaktiem.
Relejs ir gan vadības slēdzis, gan vadāms objekts (izpildmehānisms). Kā piemēru ņemot degvielas sūkņa releju, tas ir degvielas sūkņa vadības slēdzis. Tomēr degvielas sūkņa releja spole var izveidot ķēdi tikai caur elektroniskās vadības bloka zemējuma punktu, kad ir ieslēgts elektroniskā vadības bloka virzošais tranzistors.
